Praktiski nekādus speciālos piederumus bizīšu pīšanai neizmantoju. Šķiet, ka veikalos šo to tirgo, bet par cik pīt bizes ir arī mans hobijs, tad pašlaik lietoju tikai ķemmi.
Mums iepatikās arī mazas, plānas gumijas, kuras der praktiski vienai reizei. Tās tirgo iepakojumos pa vairākiem desmit matu gumiju vienā. Drogās maksāja ap 40 santīmu. Gumijas noderīgas mazām, plānām bizītēm. Citreiz arī lietoju lielai pīnei, kuru vēlos nopīt līdz pašam galam un tad ielikt gandrīz nemanāmu nobeigumu. Tiesa – ārā ņemot gumijas no matiem parasti arī saplīst. Mēs gan kādreiz lietojam vēl…. ja atrodam – jo matu gumijas un sprādzes pa māju mētājas visur, un tomēr, kad vajag, tad neatrod!
Svarīga lieta man matu pīņu veidošanā ir mani nagi. Tie noteikti nevar būt no griezti un nulli, jo smalkākās pīnītes neizdosies tik stingras (ja vispār izdosies) Man ir grūti pīt arī ar gariem nagiem, tad ķeras un slīd ārā mati, grūti ielikt mazās gumijas. Ideāli ir 1-2 milimetri nags virs pirksta spilventiņa. Pavisam labi, ja var aļauties atstāt vienu garu nagu, piemēram, “zeltnesī”, ar ko taisīt bizēm celiņus vai taciņas pēc vēlēšanās.
Jau, kad Lainei bija 9 mēneši un sāku taisīt pirmās biželes, vienmēr izmantoju ūdeni, ar ko vairāk vai mazāk savāktu nepaklausīgos matus, tie neslīd, arī bizes tad sanāk glītākas. Laine jau itin agri saprata, ja sākam bižu pīšanu – skrēja ar ūdenstrauku, ko citi reizēm nesaprata “vai tad vispirms nav jāņem ķemme?”
Šarežītām bizēm izmantoju matu eļļu. Man bija tāda no L`Oreal, ko pirku, ja nemaldos salonā, ļoti smaržīga. Diemžēl beizās un pašlaik nevaru atrast vietā, pat nevaru pateikt īsto nosaukumu. Eļļa ļoti feina, to iemasēju plaukstā un izklajunu matos, ļoti maz, bet mati uzreiz neķeras. Viegli darīties ar gariem matiem, ja veido vairākas un krustu – šķērsu pīnes. Mati nekļūst taukaini un nav redzams, ka izmantota kāda eļļiņa Iesaku!